Vitamīni

Kas ir vitamīni?

Vitamīni ir neaizstājamas bioloģiski aktīvas vielas, kas organisma normālai darbībai un attīstībai dienā nepieciešamas nelielā daudzumā.

Lielākā daļa vitamīnu cilvēka organismā savus uzdevumus pilda neaizstājamu koenzīmu formā, piedaloties enzīmu katalīzē.

Pašlaik ir pazīstami vairāk nekā 20 vitamīnu. Ir divu grupu vitamīni – ūdenī šķīstošie un taukos šķīstošie vitamīni.

Ūdenī šķīstošie vitamīni ir B₁ vitamīns (tiamīns), B₂ vitamīns (riboflavīns), B₃ vitamīns (niacīns), H vitamīns (biotīns), folāti, B₁₂ vitamīns, C vitamīns (askorbīnskābe) un B₅ vitamīns (pantotēnskābe), bet taukos šķīstošie vitamīni ir A, D un E vitamīns, koenzīms Q10 un K vitamīns. Ūdenī šķīstošo vitamīnu krājumi ir pietiekami vairākām dienām vai nedēļām, bet taukos šķīstošo vitamīnu krājumi – nedaudz ilgākam laikam. Lai gan ir šādi krājumi, regulāra vitamīnu lietošana ir obligāta.

Vitamīnus ir iespējams saņemt ar uzturu un dažādiem tā bagātinātājiem, turklāt arī paša organisma mikroflora spēj saražot nedaudz noteiktu vitamīnu.

Vitamīnu deficīts apdraud tos cilvēkus, kam ir vienpusīgs uzturs, kas lieto dažādas zāles un kas ir pakļauti spēcīgam stresam. Lietpratīga un sistemātiska vitamīnu lietošana, ņemot vērā katra cilvēka īpatnības, palīdz mazināt dažādu slimību risku un paātrināt atlabšanu no slimībām.

A vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kura vispārīgais apzīmējums ir “retinoīdi”. Retinoīdu grupas vielas ir retinols (reprodukcijas sistēmā), retināls (saistīts ar redzi), retinola esteri (uzglabāšanai), retīnskābe (šūnu augšanai un diferenciācijai) un 3,4-didehidroretinols, turklāt dažus karotinoīdus (α-karotīnu un β-karotīnu) enzīmi organismā pārvērš par retinolu. Karotinoīdiem nav raksturīga kaitīga ietekme uz citām A vitamīna formām.

B1 vitamīns jeb tiamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns. Tā bioķīmiskie sinonīmi ir arī “pretneirīta vitamīns”, “aneirīns” un “pretberiberi faktors”. Šī vitamīna bioloģiski visaktīvākā forma ir tiamīna pirofosfāts jeb tiamīna difosfāts (TPF, TDF jeb kokarboksilāze). Mazāk aktīvas formas ir tiamīna monofosfāts un tiamīna trifosfāts. B vitamīns ir termolabils un nav īpaši stabils sārmainos šķīdumos.

B2 vitamīns jeb riboflavīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns. Tā kā šis vitamīns ir arī pienā, dažkārt tiek lietots termins “laktoflavīns”. Bioloģiski visaktīvākās formas ir flavīna adenīndinukleotīds (FAD) un flavīna mononukleotīds (FMN), un koenzīmu formu fosforilēšanos veicina vairogdziedzera hormoni. B2 vitamīns ir termostabils un ūdenī vāji šķīstošs, turklāt sārmainā vidē sadalās.

B3 vitamīns jeb niacīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns. Patiesībā B3 vitamīna vispārīgais apzīmējums ir nikotīnskābe – viela, kas ir koenzīmu NAD un NADF sastāvā.
Var tikt lietots arī termins PP vitamīns, ja saīsinājums “PP” nozīmē pelagras profilaksi. Tā ir stipra, pret karsēšanu, gaismu, gaisu, skābēm un sārmiem relatīvi noturīga skābe.

B₅ vitamīns jeb pantotēnskābe ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kura bioloģiski aktīvā forma ir D(+), kas tiek izmantota koenzīma A sintēzei. B₅ vitamīns ir termolabils.

B₆ vitamīns jeb piridoksīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns. Šis vitamīns ir sastopams trijās formās – kā piridoksīns, piridoksamīns un piridoksāls. Visas trīs formas organismā pārvēršas par piridoksālfosfātu. Šis vitamīns ir ļoti stipra skābe, kas sadalās gan gaismas, gan temperatūras ietekmē. Piridoksīns dažkārt tiek saukts arī par pretdermatozes vitamīnu.

Biotīns jeb H vitamīns, jeb B7 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns. Tas ir pazīstams arī kā koenzīms R un Bios 2. Gan biotīns, gan tā oksidētais atvasinājums oksibiotīns, kura molekulā sēra atoms ir aizstāts ar skābekļa atomu, ir bioloģiski aktīvs. Ir iespējami astoņi biotīna stereoizomēri, no kuriem bioloģiski visnozīmīgākais ir d-biotīns. H vitamīns tiek saukts arī par pretseborejas vitamīnu. Šis vitamīns ir stabils gan karstumā, gan saules gaismā.

Termins attiecas uz simboliem B₁₀ un B₁₁. Dažkārt tiek lietots arī termins “folacīns”. Folskābes bioloģiski aktīvā forma ir tās koenzīma forma tetrahidrofolāts jeb THF, kas tiek saukts arī par pretanēmijas vitamīnu. Folskābe sadalās karstuma un gaismas ietekmē.

B₁₂ vitamīns jeb hidroksikobalamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns. Būtībā kobalamīni ir vesela grupa vielu, kas tiek sauktas par B₁₂ vitamīnu. Konkrēta kobalamīna nosaukums ir piešķirts atkarībā no molekulas grupas, kas saistīta ar divvērtīgā kobalta atomu. Ciānkobalamīns ir termins, kas bieži tiek lietots kā ekvivalents terminam “B₁₂ vitamīns”. Vitamīnu pagatavojumos hidroksokobalamīns (tas galvenokārt ir serumā) parasti tiek izmantots tādēļ, ka organismā tas saglabājas ilgāk nekā ciānkobalamīns (galvenokārt ilgākā izvadīšanas pusperioda dēļ).

C vitamīns jeb askorbīnskābe ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas pazīstams arī kā pretcingas vitamīns.

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns. Šīs grupas vitamīnu vispārīgais apzīmējums ir “kalciferoli”, un to galvenie pārstāvji ir D₂ vitamērs jeb ergokalciferols un D₃ vitamērs jeb holekalciferols. Abas vitamēra formas ir bioloģiski aktīvas. No abām formām iedarbīgāks ir holekalciferols, tādēļ tas uztura bagātinātājos tiek lietots visbiežāk.

E vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas sastāv no grupas vielu ar līdzīgu struktūru. Šīs grupas vielu vispārīgais apzīmējums ir tokoferoli, un no astoņām dabiskajām vielām četras ir tokoferoli un četras – tokotriēnoli.

Ņemot vērā tokoferolu un tokotriēnolu dažādo formu bioloģiskās funkcijas, tie klīniskajā praksē ir ļoti būtiski, jo atšķiras šo vielu biopieejamība, bioloģiskā aktivitāte un toksicitāte.

K vitamīns ir taukos šķīstošu vielu grupa, kuras spēj apturēt asiņošanu, un to vispārīgais apzīmējums ir naftohinoni. Galvenie šīs grupas pārstāvji ir vitamērs K₁ jeb filohinons un vitamērs K₂ jeb menahinons. Abiem vitamēriem ir vitamīniem raksturīga iedarbība, tomēr K₂ bioloģiskā aktivitāte ir aptuveni divreiz vājāka par K₁ bioloģisko aktivitāti. Organismā bioloģiski aktīvs kļūst arī sintētiskais menadions jeb vitamērs K₃. Cilvēka organismā vitamēru K₂ tievajās zarnās sintezē baktērijas, bet vitamēru K₁ satur augu izcelsmes pārtikas produkti un zivju eļļa. Cilvēka organismā galvenais vitamērs ir K₂.