A vitamīns

A vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kura vispārīgais apzīmējums ir “retinoīdi”. Retinoīdu grupas vielas ir retinols (reprodukcijas sistēmā), retināls (saistīts ar redzi), retinola esteri (uzglabāšanai), retīnskābe (šūnu augšanai un diferenciācijai) un 3,4-didehidroretinols, turklāt dažus karotinoīdus (α-karotīnu un β-karotīnu) enzīmi organismā pārvērš par retinolu. Karotinoīdiem nav raksturīga kaitīga ietekme uz citām A vitamīna formām.

Šo vitamīnu satur tādi pārtikas produkti kā

• zivju aknu eļļa,.
• liellopu aknas,
• cūku aknas,
• vistu aknas,
• burkāni,
• saldie kartupeļi,
• sviests,
• ķirbji,
• olas

Vitamīna bioloģiskās funkcijas

Retinolam, retinālam un retīnskābei ir vairākas bioloģiskas funkcijas.

Vissvarīgākā no šīm vielām ir retināls, kas redzes procesā nodrošina gaismas uztveršanu. A vitamīns piedalās arī epitēlija funkciju nodrošināšanā, īpaši saistībā ar acs gļotādas attīstību, un imūnsistēmas darbībā. A vitamīna trūkuma dēļ radies acu sausums var izraisīt iekaisumus, kas pat pēc ārstēšanas var radīt sarētojumus un pasliktināt redzi.

A vitamīns piedalās arī epitēlija un ādas šūnu attīstības procesos. Vēl tam ir liela nozīme saistībā ar skrimšļaudu un kaulaudu (arī zobu) attīstību un augšanas regulēšanu. A vitamīns turklāt ir neaizstājams normālai embrija un jauna organisma šūnu, placentas un spermatozoīdu attīstībai, kā arī saistībā ar kuņģa skābes sekrēcijas regulēšanu. Tam ir raksturīgas arī antioksidanta un pretvēža līdzekļa īpašības.

Uzsūkšanās, uzglabāšana un izvadīšana

A vitamīna uzsūkšanās notiek tievo zarnu augšdaļā. Jāatceras, ka tā uzsūkšanos kavē smags fizisks darbs, dzelzs, pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana, kafija, minerāleļļas, nitrāti, fenobarbitāls, prednizolons un kortizons, kā arī holestiramīns un citas zāles, kas piesaista žultsskābes.

A vitamīns tiek uzglabāts aknās. Aknas spēj uzglabāt līdz 300 µg/g retinola, un šāds uzkrājums ir pietiekams 1–3 gadiem. Uzkrātā vitamīna izmantošanu veicina cinks.

Interesanti, ka no augu karotinoīdiem A vitamīns veidojas no β-karotīna un no aptuveni 30–60 % pārtikas produktos esošo karotinoīdu.

A vitamīns tiek izvadīts kopā ar žulti.

Deficīta radītās problēmas

• Vistas aklums (slikta redze naktī)
• Gļotu veidošanās traucējumi (sausās acs sindroms un lielāks infekciju risks)
• Ādas sausums
• Vizuāla ādas novecošanās
• Augšanas traucējumi (īpaši bērniem, kas strauji aug)
• Placentas attīstības traucējumi
• Dzimumšūnu veidošanās traucējumi
• Pēkšņs C vitamīna deficīts

Deficīta riskam pakļautās grupas

• Diabēta slimnieki
• Pirmsskolas bērni
• Grūtnieces
• Personas ar hipertireozi
• Pacienti ar aknu cirozi
• Pacienti, kam ir žultsceļu aizsprostojumi
• Personas ar hronisku nieru iekaisumu
• Pneimonijas slimnieki
• Personas ar elpceļu infekciju
• Personas ar hronisku nefrītu

Toksicitāte

Ir novērots, ka A vitamīns darbojas līdzīgi steroīdajiem hormoniem, tādēļ pārāk lielas šī vitamīna dienas devas, kas pārsniedz 1,5 mg, rada vairākus apdraudējumus.

Ilgstoša pārāk lielu devu saņemšana var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu, redzes dubultošanos, galvassāpes, kaulu sāpes, hiperkalciēmiju un neitropēniju.

Ir arī zināms, ka ilgstoša pārāk lielu devu saņemšana grūtniecības laikā var izraisīt augļa attīstības traucējumus. Vislielākais risks ir grūtniecības 2. un 5. nedēļā, tomēr grūtniecēm jāuzmanās līdz grūtniecības 8. nedēļai.

Ilgstoša pārāk lielu devu saņemšana toksiski ietekmē arī aknas. Tā var izraisīt aknu palielināšanos, saistaudu veidošanos un tādējādi aknu darbības traucējumus. A vitamīna toksisko ietekmi uz aknu darbību pastiprina hipertrigliceridēmija, hroniska pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana un jau esoši aknu bojājumi. Tādu devu lietošana, kuras izraisa aknu bojājumus, arī vājina to spēju uzglabāt retinolu, tādēļ retinols asinīs nonāk nesaistītā formā. Šādā veidā retinols iegūst virsmaktīvas īpašības, tāpēc ir iespējami šūnu membrānu un lizosomu bojājumi.

 

Jāatceras, ka A vitamīns ir kontrindicēts personām ar aknu slimībām, smēķētājiem un cilvēkiem, kas lieto pārāk daudz alkoholisko dzērienu.

Vitamīna pagatavojumu lietošana

Pagatavojumos A vitamīns galvenokārt ir retinola acetāta, retinola palmitāta vai retinola formā.

Jāatceras, ka A vitamīns iedarbojas efektīvāk, ja tiek lietots kopā ar kalciju un cinku, kas veicina A vitamīna uzsūkšanos. E vitamīns kavē aktivitātes mazināšanos, tā veicinot A vitamīna uzsūkšanos. A vitamīnu ir svarīgi lietot kopā ar B grupas vitamīniem, kas veicina uzkrāšanos, un C vitamīnu, kas mazina A vitamīna toksicitāti.

A vitamīns kā viens no papildterapijas līdzekļiem tiek izmantots arī alkoholisma, gastrīta, aknes, muskuļu distrofijas, tuberkulozes, astmas, alerģijas, hepatīta, dzeltes, artrīta, stenokardijas, diabēta, glaukomas, meningīta, hemofilijas un kaulu atmiekšķēšanās ārstēšanai.

 

---