B1 vitamīns (tiamīns)

B₁ vitamīns jeb tiamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns. Tā bioķīmiskie sinonīmi ir arī “pretneirīta vitamīns”, “aneirīns” un “pretberiberi faktors”. Šī vitamīna bioloģiski visaktīvākā forma ir tiamīna pirofosfāts jeb tiamīna difosfāts (TPF, TDF jeb kokarboksilāze). Mazāk aktīvas formas ir tiamīna monofosfāts un tiamīna trifosfāts. B vitamīns ir termolabils un nav īpaši stabils sārmainos šķīdumos.

 

Šo vitamīnu satur tādi pārtikas produkti kā

• prosa,
• auzu pārslas,
• vistas gaļa,
• pilngraudu maize,
• saulespuķu sēklas.

Vitamīna bioloģiskās funkcijas

Tiamīns ir nepieciešams ogļhidrātu, lipīdu un aminoskābju katabolismam jeb noārdīšanai. TTF jeb tiamīna pirofosfāts ir dažādu salikto enzīmu koenzīms – piruvātdehidrogenāzes kompleksā, alfa ketoglutarāta dehidrogenāzes kompleksā un saistībā ar transketolāzi. Visas šīs vielas ir neaizstājamas, organismā pārvēršot ogļhidrātus par izmantojamu enerģiju. Ogļhidrātu metabolisms ir pirmais process, ko traucē tiamīna deficīts.

Tiamīns piedalās arī nukleotīdu (DNS un RNS monomēru) sintēzē.

B₁ vitamīnam vēl ir būtiska nozīme saistībā ar nervu impulsu pārvadi sinapsēs, piemēram, saistībā ar acetilholīna sintēzi un jonu translokāciju. Tas ir tādēļ, ka tiamīns ir nozīmīgs ogļhidrātu metabolisma procesos, jo, kad organismā ir tiamīna deficīts, tiek traucēta galvenā enerģētiskā substrāta glikozes izmantošana un šūnās sāk uzkrāties nervu audiem toksiskā viela piruvāts.

Tiamīna deficīts kuņģa gļotādā mazina transketolāzes aktivitāti un pazemina NADF līmeni, tā vājinot sālsskābes veidošanos un sekrēciju.

Uzsūkšanās, uzglabāšana un izvadīšana

B₁ vitamīns uzsūcas tievajās zarnās vai nu ar nesēja starpniecību, vai pasīvas difūzijas ceļā, un tā uzsūkšanos kavē antibiotiskie līdzekļi, smēķēšana, etilspirts un kofeīns.

50 % tiamīna tiek uzglabāti skeleta muskuļos, 40 % – aknās, bet pārējā daļa – nierēs un nervu audos. Tā kā tas ir ūdenī šķīstošs vitamīns, tā rezerves ir pietiekamas 1–2 nedēļām. 80 % organismā esošā tiamīna tiek uzglabāti TDF formā, 10 % – trifosfāta formā, un pārējie 10 % ir brīva tiamīna un tā monofosfāta formā. Brīvais tiamīns galvenokārt ir asinīs, bet TDF – šūnās.

Liekais tiamīns tiek ātri izvadīts kopā ar urīnu.

Deficīta radītās problēmas

• Gremošanas traucējumi, vājums, ēstgribas zudums, emociju labilitāte
• Nervu sistēmas traucējumi
• Lēnāka taukskābju un aminoskābju sadalīšanās
• Beriberi slimība (sausā un mitrā forma)
• Vernikes-Korsakova sindroms alkoholiķiem

Deficīta riskam pakļautās grupas

• Alkoholiķi (organismā uzkrājas acetaldehīds, kurš kavē šī vitamīna izmantošanu)
• Cilvēki, kas dienā izdzer pārāk daudz (vairāk nekā četras tases) kafijas vai tējas, jo polifenoli deaktivizē tiamīnu
• Grūtnieces, īpaši tās, kurām ir grūtniecības diabēts
• Diabēta slimnieki (īpaši tie, kam ir neiropātija)
• Personas, kas pārcietušas bariatrisku operāciju
• Cilvēki, kas pastāvīgi lieto pārāk daudz rafinētā cukura
• Smēķētāji
• Personas ar magnija deficītu
• Personas, kas ēd ar tiamināzi bagātus pārtikas produktus – jēlas saldūdens zivis vai gliemenes
• Personas, kurām ir tiamīnatkarīga megaloblastiska anēmija

Toksicitāte

Agrīnie simptomi ir vājums, hipotensija, paaugstināta jutība, vemšana, sirdsklauves un ādas apsarkums. Akūtas toksicitātes simptomi ir akūta tahikardija, elpošanas nepietiekamība un retos gadījumos arī anafilaktisks šoks. Jāatceras arī, ka nieres no asinīm izvada tiamīna daudzumu, kas ir nedaudz lielāks par ieteicamo maksimālo dienas devu.

Vitamīna pagatavojumu lietošana

Papildu nepieciešamība ir atkarīga arī no sadedzināto kaloriju skaita, t. i., uz katrām iztērētajām 1000 kalorijām ir jāsaņem aptuveni 0,5 mg tiamīna. Sportistiem, kuru uzturā ir daudz ogļhidrātu, var būt nepieciešamas tiamīna papilddevas, lai pārvērstu lielāku daudzumu ogļhidrātu.

Šis vitamīns jālieto arī alkoholiķiem, cilvēkiem, kas dzer pārāk daudz tējas vai kafijas, un smēķētājiem.

Kā papildterapijas daļa tiamīns jālieto arī senilitātes, Alcheimera slimības, diabēta, anēmijas, alkoholisma, pelagras, herpesa, gripas un neirīta gadījumos.

B₁ vitamīns jālieto kopā ar riboflavīnu, folskābi, C vitamīnu, mangānu un E vitamīnu.

---