Šo vitamīnu satur tādi pārtikas produkti kā

• piens,
• jogurts,
• aknas,
• laša gaļa,
• olas,
• zirņi,
• spināti.

Vitamīna bioloģiskās funkcijas

Šī vitamīna funkcijas pilda tā koenzīmu formas, kurām ir nepieciešami enzīmi reducēšanās un oksidēšanas procesiem – ogļhidrātu, aminoskābju, lipīdu un elpošanas ķēdes enzīmu katabolismam jeb noārdīšanai, kā arī taukskābju oksidēšanai.

Riboflavīns vēl ir vajadzīgs normālai matu, nagu un ādas attīstībai, kā arī ir neaizstājams redzes procesam.

Uzsūkšanās, uzglabāšana un izvadīšana

Riboflavīns aktīvas transportēšanas veidā uzsūcas no tievajām zarnām, un šo procesu paātrina žultsskābes, tomēr uzsūkšanos kavē kafija, smēķēšana, antibiotiskie līdzekļi un iekšķīgi lietojamie kontracepcijas līdzekļi.

Šis vitamīns tiek uzglabāts aknās un nierēs, tomēr, tā kā tas ir ūdenī šķīstošs vitamīns, tā rezerves ir tikai minimālas – tas nozīmē, ka riboflavīns nepārtraukti jāsaņem ar uzturu vai papildus lietotiem uztura bagātinātājiem.

Deficīta radītās problēmas

• Mutes kaktiņu un lūpu plaisāšana un plīšana
• Vājums
• Depresija
• Mēles iekaisums un stomatīts
• Fotofobija
• Keratīts
• Dermatīts ap degunu un acīm
• Matu izkrišana
• Apgrūtināta urinēšana
• Katarakta
• Ķermeņa masas samazināšanās
• Anēmija
• Ķermeņa temperatūras pazemināšanās
• Bērniem – kavēta augšana un ekzēma

Deficīta riskam pakļautās grupas

• Sievietes grūtniecības trešajā trimestrī
• Priekšlaikus dzimuši bērni ar hiperbilirubinēmiju, kas ārstējama, izmantojot fototerapiju
• Pusaudži, kas nesaņem pietiekami daudz piena produktu
• Personas pēc 65 gadu vecuma
• Hroniski alkoholiķi un smēķētāji
• Lielai un intensīvai slodzei pakļauti sportisti
• Personas, kas ar sportu nodarbojas ķermeņa masas samazināšanai
• Personas, kas nepārtraukti lieto ļoti daudz cukura
• Personas ar hipotireozi
• Personas, kas daudz sauļojas
• Personas ar hroniskām sirds slimībām
• Stresam pakļauti cilvēki

Toksicitāte

Lietojot iekšķīgi, šo vitamīnu pārdozēt nav iespējams, jo riboflavīna mazā šķīdība neļauj no gremošanas sistēmas uzsūkties pārāk lielam vitamīna daudzumam.

Toksicitāte nav novērota pat pēc lielu devu lietošanas, jo nieres efektīvi izvada lieko riboflavīnu, tomēr jāpiebilst, ka ilgstoša lielu riboflavīna devu lietošana būtiski pastiprina citu B grupas vitamīnu izvadīšanu ar urīnu, tādēļ var rasties to deficīts.

Vitamīna pagatavojumu lietošana

Papildu nepieciešamība ir atkarīga arī no sadedzināto kaloriju skaita, t. i., uz katrām iztērētajām 239 kalorijām ir jāsaņem aptuveni 0,14 mg tiamīna.

Lietot papilddevas ir vērts, ja cilvēks dzer pārāk daudz kafijas un tējas, ēd ļoti daudz saldumu, nelieto piena produktus vai daudz smēķē.

Kā papildterapijas līdzeklis riboflavīns ir izmantojams arī pret alkoholismu, pelagru, palēninātu augšanu, parkinsonismu, diabētu, kataraktu, niktalopiju, glaukomu, artrītu, nefrītu, gripu, akni, dermatītu, ādas čūlām, matu izkrišanu, pēdu krampjiem un Alcheimera slimību.

B₂ vitamīns jālieto kopā ar tiamīnu, niacīnu, B₆ vitamīnu, C vitamīnu un folskābi.

 

	Zīdaiņiem	Bērniem	Sievietēm
			11-22	23-50	50+	Grūtniecēm	Sievietēm, kas baro ar krūti
piens, 3,5%	294 g	588 g	765 g	824 g	706 g	882 g	941 g
jogurts, 2,5%	250 g	500 g	650 g	700 g	600 g	750 g	800 g
aknas	16 g	31 g	41 g	44 g	38 g	47 g	50 g
laša gaļa	500 g	1000 g	1300 g	1400 g	1200 g	1500 g	1600 g
olas	94 g	189 g	245 g	264 g	226 g	283 g	302 g
zirņi	278 g	556 g	722 g	778 g	667 g	833 g	889 g
spināti	179 g	357 g	464 g	500 g	429 g	536 g	571 g
			Vīriešiem
			11-22	23-50	50+
piens, 3,5%			882 g	882 g	882 g
jogurts, 2,5%			750 g	750 g	750 g
aknas			47 g	47 g	47 g
laša gaļa			1500 g	1500 g	1500 g
olas			283 g	283 g	283 g
zirņi			833 g	833 g	833 g
spināti			536 g	536 g	536 g