B₆ vitamīns jeb piridoksīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns. Šis vitamīns ir sastopams trijās formās – kā piridoksīns, piridoksamīns un piridoksāls. Visas trīs formas organismā pārvēršas par piridoksālfosfātu. Šis vitamīns ir ļoti stipra skābe, kas sadalās gan gaismas, gan temperatūras ietekmē. Piridoksīns dažkārt tiek saukts arī par pretdermatozes vitamīnu.

Šo vitamīnu satur tādi pārtikas produkti kā

• aknas,
• laša gaļa,
• olas dzeltenums,
• rieksti,
• maize,
• avokado,
• banāni.

Vitamīna bioloģiskās funkcijas

Tās galvenokārt tiek īstenotas ar koenzīma PLP jeb piridoksālfosfāta starpniecību.

• Enerģijas ieguve no ogļhidrātiem
• Aminoskābju sintēze
• Nervu impulsu pārvades mediatoru, hēmas, nukleotīdu un sfingomielīnu sintēze
• Dalība homocisteīna katabolismā
• Dalība B₁₂vitamīna uzsūkšanā

Uzsūkšanās, uzglabāšana un izvadīšana

Visas brīvās formas vienkāršas difūzijas veidā uzsūcas no tievajām zarnām, bet fosforilētās formas pirms uzsūkšanās kuņģa-zarnu traktā defosforilējas. Uzsūkšanos kavē pārmērīga alkoholisko dzērienu un (vai) kafijas dzeršana, iekšķīgi lietojamie kontracepcijas līdzekļi un kortizols.

Organisms uzglabā nedaudz piridoksīna, tādēļ tā rezerves ir pietiekamas 1–4 nedēļām.

Vēl ir būtiski piebilst, ka šo vitamīnu ražo arī zarnu mikroflora.

Tā kā B₆ vitamīns ir diezgan jutīgs, tā saturs ievērojami samazinās tehnoloģiski apstrādātos pārtikas produktos.

Deficīta radītās problēmas

• Nespēks
• Aizkaitināmība
• Noskaņojuma pasliktināšanās
• Asinīs esošās glikozes līmeņa pazemināšanās, jo pastiprinās jutība pret insulīnu
• Dermatīts
• Anēmija
• Perifēra neiropātija
• Homocistīnūrija

Deficīta riskam pakļautās grupas

• Alkoholiķi (no etilspirta radies acetaldehīds var darboties kā piridoksīna konkurents salikto enzīmu veidošanas procesos)
• Personas, kurām ir hroniskas kuņģa-zarnu trakta slimības
• Gados vecāki cilvēki
• Personas ar nieru slimībām
• Iekšķīgo kontracepcijas līdzekļu lietotājas
• Personas, kas lieto izoniazīdu vai penicilamīnu
• Personas, kuru uzturā ir pārāk daudz olbaltumvielu

Toksicitāte

Dažām sievietēm 1–3 mēnešus ilga 50–500 mg lielu dienas devu lietošana ir izraisījusi perifēru neiropātiju un koordinācijas traucējumus (ataksiju).

Ilgstoša lielu dienas devu (100–500 mg) lietošana var izraisīt atmiņas traucējumus, jo lielas piridoksīna devas ietekmē dopamīna iedarbību.

Vitamīna pagatavojumu lietošana

Kā papildterapijas daļu piridoksīnu (līdz 100 mg dienā) var lietot arī pret alkoholismu, stresu, aptaukošanos, dermatītu, akni, prostatītu, muskuļu distrofiju, reimatismu, tuberkulozi, artrītu, astmu, gripu, nierakmeņiem, hemoroīdiem, multiplo sklerozi, neirītu, galvassāpēm, reiboni, parkinsonismu, epilepsiju, kolītu, anēmiju, dzelti, depresijas simptomiem, reimatoīdo artrītu un grūtnieču toksikozi.

Premenstruālā sindroma vājināšanai vai novēršanai uzturā jābūt pietiekamam piridoksīna daudzumam. Ja ar ēdienu netiek saņemts pietiekami daudz piridoksīna, var palīdzēt arī tā papildu lietošana – 50–100 mg dienā.

Pietiekami lielu piridoksīna devu saņemšana organismu aizsargā pret kolorektālo (resnās zarnas) vēzi un kolorektālo adenomu.

Šis vitamīns jālieto kopā ar tiamīnu, riboflavīnu, pantotēnskābi, C vitamīnu, cinku, magniju un mangānu.

 

---