C vitamīns (askorbīnskābe)

C vitamīns jeb askorbīnskābe ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas pazīstams arī kā pretcingas vitamīns.

 

 

 

Šo vitamīnu satur tādi pārtikas produkti kā?

• upenes,
• mežrožu augļi,
• paprika,
• lapu kāposti un
• mārrutku saknes.

Vitamīna bioloģiskās funkcijas

Askorbīnskābe ir neaizstājama normālu ādas, smaganu, kapilāru, zobu, saišu un kaulaudu funkciju nodrošināšanai. Normālu saišu attīstību un brūču dzīšanu nodrošina C vitamīna kā koenzīma iedarbība, jo tas ir, piemēram, prolīnhidroksilāzes un lizīnaminooksidāzes koenzīms, un pēdējais nodrošina normālu kolagēna sintēzi.

Askorbīnskābe ir neaizstājama arī vairākos hidroksilēšanās procesos, piemēram, saistībā ar tādu mediatoru kā serotonīns, adrenalīns un noradrenalīns sintēzi, kā arī karnitīna un vairāku steroīdu sintēzi.

C vitamīns ir arī nozīmīgs antioksidants, kurš kavē hemoglobīna oksidēšanos, palīdz izvadīt E vitamīna brīvos radikāļus un traucē oksidēties A vitamīnam, riboflavīnam, folskābei, tiamīnam un pantotēnskābei.

Tāpat C vitamīnam ir liela nozīme saistībā ar zāļu biotransformāciju un imūnsistēmas stiprināšanu. Tas veicina arī Fe²⁺ jonu uzsūkšanos un folskābes koenzīma formas veidošanos.

Uzsūkšanās, saglabāšanās organismā un izvadīšana

Lai gan šī vitamīna uzsūkšanās sākas mutē un kuņģī, vislielākais tā daudzums difūzijas ceļā uzsūcas no tievajām zarnām. Ir būtiski saprast, ka uzsūkšanos kavē etilspirts, smēķēšana, oksidatīvais stress, drudzis, acetilsalicilskābe, paracetamols, kortizons, sulfonamīdi, barbiturāti, dzeramā soda, prethistamīna līdzekļi un estrogēni.

Maksimālais askorbīnskābes līmenis organismā tiek sasniegts 2–3 stundas pēc lietošanas, un asinīs C vitamīns ir gan brīvā, gan ar olbaltumvielām saistītā formā.

Liekais askorbīnskābes daudzums no organisma 3–4 stundu laikā tiek izvadīts kopā ar urīnu, un šo procesu paātrina sulfonamīdi un citas sēru saturošās zāles, tomēr organisma C vitamīna krājumus samazina arī pārāk liels un nevajadzīgi izdzerts ūdens daudzums.

Ar vitamīna deficītu saistītās problēmas

Deficīts ir reta parādība, jo augi ir ļoti bagāti ar šo vielu.

Deficīta simptomi ir

• smaganu pelēcīgums,
• locītavu sāpes,
• lēna traumu un kaulu lūzumu dzīšana.
• zilumi uz ķermeņa,
• turklāt smags deficīts izraisa cingu, tūsku, smaganu asiņošanu un iekaisumu, brūču dzīšanas palēnināšanos, vieglāku kaulu lūzumu rašanos un caureju.

Deficīta riskam pakļauto personu grupas

• Alkoholiķi
• Smēķētāji
• Pārmērīgi lielu antibiotisko līdzekļu devu lietotāji

Toxicity

Pārmērīgi lielu devu lietošana izraisa gremošanas sistēmas darbības traucējumus, piemēram, caureju, vemšanu, oksalāta nierakmeņu veidošanos, karstuma viļņus, nespēku un sliktu dūšu. Nepārtraukta lielu devu lietošana apgrūtina glikozes līmeņa noteikšanu asinīs vai urīnā, jo C vitamīns un tā metabolīti traucē izmantot glikozes līmeņa noteikšanas metodes.

The use of vitamin preparations

Lielāka nepieciešamība pēc C vitamīna ir smēķētājiem (1–2 divas reizes vairāk par parasto normu) un sievietēm mēnešreižu laikā.

Askorbīnskābes kā papildlīdzekļa lietošana var būt efektīva pret alkoholismu, artrītu, avitaminozi, oksidatīvo stresu, muguras sāpēm, zobu un smaganu slimībām, ekzēmu, psoriāzi, akni, muskuļu distrofiju, bronhītu, reimatismu, hemoroīdiem, aterosklerozi, osteoporozi un prostatītu.

Askorbīnskābi ir svarīgi lietot kopā ar folskābi, piridoksīnu, niacīnu, tiamīnu, riboflavīnu, E vitamīnu, bioflavonoīdiem, kalciju un magniju.

 

---