E vitamīns

E vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas sastāv no grupas vielu ar līdzīgu struktūru. Šīs grupas vielu vispārīgais apzīmējums ir tokoferoli, un no astoņām dabiskajām vielām četras ir tokoferoli un četras – tokotriēnoli.

Ņemot vērā tokoferolu un tokotriēnolu dažādo formu bioloģiskās funkcijas, tie klīniskajā praksē ir ļoti būtiski, jo atšķiras šo vielu biopieejamība, bioloģiskā aktivitāte un toksicitāte.

Visaktīvākā forma ir RRR alfa tokoferols, t. i., d alfa tokoferols.

Šo vitamīnu satur tādi pārtikas produkti kā

• kviešu dīgstu eļļa,
• sojas eļļa,
• rapša sēklu eļļa,
• saulespuķu sēklu eļļa,
• mandeles,
• valrieksti,
• lazdu rieksti,
• zemesrieksti,
• laša gaļa,
• olas,
• burkāni.

Vitamīna bioloģiskās funkcijas

E vitamīns galvenokārt darbojas kā antioksidants. Cilvēka organismā tas ir visnozīmīgākais dabiskais lipofilais antioksidants. Savas lipofilitātes dēļ E vitamīns uzkrājas biomembrānās, asiņu lipoproteīnos un taukaudu šūnās, kur tas reaģē ar reaģētspējīgajiem skābekļa savienojumiem, tā pildot savu antioksidanta uzdevumu.

E vitamīns tiek saukts arī par skābekļa brīvo radikāļu izvadītājvielu. Šādi E vitamīns kavē biomembrānu fosfolipīdu sastāvā esošo polinepiesātināto taukskābju un asinīs esošo lipoproteīnu peroksidēšanos. Tas notiek tādēļ, ka E vitamīns kontrolē lipīdu peroksidēšanos, kā arī aizsargā biomembrānu un citu veidojumu struktūras un funkciju integritāti.

E vitamīns arī aizsargā A vitamīna nepiesātināto sānu ķēdi pret peroksidēšanos, tā vairojot A vitamīna bioloģisko aktivitāti un uzglabāšanu aknās.

Iesaistīts antioksidatīvajās aizsargreakcijās, E vitamīns galvenokārt darbojas kopā ar askorbīnskābi, turklāt tas ir ne tikai antioksidants vien, jo veicina selēna uzglabāšanu organismā un hēmas sintēzi. Šis vitamīns vājina tromboksānu sintēzi, tā regulējot trombocītu salipšanas spēju. E vitamīns piedalās arī to regulējošo enzīmu darbībā, kuri ir saistīti ar gludo muskuļu šūnu vairošanos, regulē C proteīnkināzes aktivitāti un ietekmē prostaglandīnu un leikotriēnu sintēzi, tā vājinot iekaisumus.

Uzsūkšanās, uzglabāšana un izvadīšana

E vitamīns uzsūcas no tievajām zarnām, un šo procesu veicina aizkuņģa dziedzera izdalījumi un žults. Uzsūkšanos kavē pārāk liels dzelzs daudzums, ar hloru bagāts dzeramais ūdens, kā vēderu mīkstinošus līdzekļus lietotas minerāleļļas, iekšķīgi lietojamie kontracepcijas līdzekļi, antibiotiskie līdzekļi, pārāk liels polinepiesātināto taukskābju daudzums uzturā, pārāk daudz A vitamīna kuņģa-zarnu traktā un tievo zarnu bojājumi.

Šis vitamīns tiek uzglabāts aknās, taukaudos un nelielā daudzumā arī sirds muskulī, virsnieru dziedzeros, skeleta muskuļos un asiņu lipoproteīnos. Tā rezerves ir pietiekamas 1–4 mēnešiem.

E vitamīns no organisma tiek izvadīts kopā ar žulti pēc saistīšanās ar glikuronskābi.

Deficīta radītās problēmas

• Eritrocītu membrānu bojājumi (hemolītiskā anēmija)
• Hemoglobīna sintēzes mazināšanās
• Spermatoģenēzes traucējumi
• Traucēta grūtniecības iestāšanās
• Muskuļu distrofija
• Pāragra novecošanās

Deficīta riskam pakļautās grupas

• Personas ar lipīdu gremošanas un uzsūkšanās traucējumiem
• Estrogēnu, t. i., E vitamīna antagonistu, lietošana
• Parenterāli barojami pacienti
• Pacienti, kam ir hemolītiskā anēmija
• Personas ar tievo zarnu bojājumiem
• Personas ar hronisku pankreatītu
• Personas, kurām izdarīta gastrektomija

Toksicitāte

Toksicitātes simptomi izpaužas kā muskuļu vājums, caureja un galvassāpes.

Akūtas toksicitātes simptomi ir stomatīts, kreatinūrija, nātrene, K vitamīna metabolisma traucējumi, maksts asiņošana un redzes traucējumi.

Ir zināms, ka hronisku reimatisku slimību gadījumos ļoti lielas vitamīna devas vēl vairāk var paaugstināt asinsspiedienu un izraisīt sirds muskuļa bojājumus – šādos gadījumos E vitamīna lietošanai jābūt pamatotai un tā jākontrolē.

Vitamīna pagatavojumu lietošana

E vitamīnu lietot papildus ir nepieciešams, ja ir uzņemts liels daudzums polinepiesātināto taukskābju.

E vitamīns kā viens no papildterapijas līdzekļiem var tikt izmantots pret vitamīnu trūkuma izraisītu anēmiju, aterosklerozi, stenokardiju, miokarda infarktu, asinsvadu trombozi, hemoroīdiem, diabētu, insultu, vēnu varikozi, osteoporozi, parkinsonismu, žultsakmeņiem, kataraktu, cistisko fibrozi, hipertireozi, prostatītu, nefrītu, alerģijām, bronhītu, dzelti, artrītu, muskuļu distrofiju, ādas čūlām, akni, gastrītu, vēzi un menstruālā cikla traucējumiem.

---